Kāpēc ar vienkāršu tulkojumu vien nepietiek
Vienkāršā valodā rakstīts teksts jau ir rūpīgi izstrādāts saprotamības labad. Īsi teikumi, pazīstami vārdi un skaidra struktūra palīdz lasītājiem viegli uztvert informāciju. Ja šis teksts tiek tulkots citā valodā, šī saprotamība ir jārada no jauna. Tā automātiski netiek pārnesta uz mērķa valodu kopā ar atsevišķiem vārdiem.
Tāpēc lingvistiski pareizs tulkojums joprojām var būt grūti saprotams. Vācu vārds ar īsu, pazīstamu nozīmi citā valodā var tikt atveidots tikai ar retu vai abstraktu izteicienu. Atšķiras arī teikumu struktūra, pieklājība un ierastās uzrunas formas. Tas, kas vācu valodā izklausās tieši, citur var šķist neskaidrs vai nedraudzīgs.
Tāpēc mērķis ir divējāds: ir jāsaglabā oriģinālā teksta vēstījums, un jaunajam tekstam ir jāiedarbojas uz lasītājiem. Labs darbs netiek mērīts pēc tā tuvības vācu valodas teikumam. Svarīgi ir tas, vai cilvēki mērķa valodā var saprast to pašu informāciju, pieņemt lēmumu un noteikt nākamo soli. Īpaši attiecībās ar iestādēm, veselības aprūpi un līgumiem pat neliela neskaidrība var radīt tūlītējas sekas.
Domāšana par vienkāršās valodas un mērķa valodas kopīgu izmantošanu
Vienkāršā valoda ievēro noteikumus, taču šos noteikumus nevar piemērot vārds vārdā katrai valodai. Dažās valodās ir nepieciešamas garākas darbības vārdu formas, citās bieži tiek izlaists teikuma priekšmets vai attiecības tiek izteiktas ar galotnēm. Tāpēc fiksēts vācu valodas teikuma garums nav uzticams kritērijs. Saprotamība rodas attiecīgās valodas gramatikas un lasīšanas paradumu ietvaros.
Pat pazīstamus vārdus ietekmē kultūra. Termins "Bürgeramt" (pilsoņu birojs) ir izplatīts Vācijā, taču tam nav precīza ekvivalenta visur. Burtisks tulkojums varētu attiekties uz vietu, kas otrā valstī nepastāv. Šādā gadījumā tekstam ir nepieciešams īss skaidrojums, piemēram, ka tā ir iestāde, kas atbild par reģistrāciju, personas apliecībām vai citiem pašvaldības jautājumiem.
Tāpēc tulkotājiem ir nepieciešams vairāk nekā tikai izcilas valodas prasmes. Viņiem ir jāsaprot vienkāršā valoda un jāzina, kā mērķauditorija lasa informāciju viņu valodas vidē. Tikai šī kombinācija ļauj pieņemt pamatotus lēmumus: kurš termins ir pazīstams, kurš skaidrojums ir noderīgs un kurš formulējums ir vienkāršs, neizkropļojot nozīmi? Lai to izdarītu, viņiem ir arī jāatpazīst, kad pašsaprotams vācu valodas jēdziens ir jāskaidro mērķa valodā.
Pirms tulkošanas precizējiet galveno vēstījumu
Pirms pirmā teikuma tulkošanas ir jābūt skaidram, ko teksts ir paredzēts sasniegt. Vai tas ir par termiņu, pieteikumu, medicīnisko sagatavošanos vai ielūgumu? Atbilde nosaka, kura informācija ir būtiska. Bez šīs skaidrības var izveidot lingvistiski elegantu versiju, kurā faktiskais mērķis ir gandrīz neidentificējams.
Sekas un nosacījumi ir īpaši svarīgi. Teikumā "Pieteikums jāiesniedz līdz 30. jūnijam" ir ietverta darbība, termiņš un pienākums. Vienkāršojumā nevajadzētu pazust nevienai no šīm ziņām. Rakstīt tikai "Iesniegt līdz 30. jūnijam", baidoties no gariem teikumiem, būtu īsi, bet mazāk skaidri un atkarībā no konteksta pat maldinoši.
Saskaroties ar neskaidrām teksta daļām, ir lietderīgi uzdot precizējošus jautājumus. Kas rīkojas, uz ko tas attiecas un vai apgalvojums vienmēr ir spēkā vai tikai konkrētā gadījumā? Šādi jautājumi nav jāatstāj tikai pēdējai pārbaudei. Tie novērš avota teksta neskaidrību izplatīšanos vairākās valodās vai to saasināšanos pārsteidzīgas interpretācijas dēļ. Precizēts avots vēlāk ietaupa daudzus pretrunīgus labojumus.
Termini tiek formulēti skaidri un precīzi
Ne vienmēr var izvairīties no tehniskiem terminiem. Lēmumā, apstrādes dokumentā vai līgumā konkrēts izteiciens var būt svarīgs, jo lasītāji ar to saskarsies veidlapā. Šādos gadījumos tulkojumā jāizmanto oficiālais termins un tas jāpaskaidro tieši. Tas saglabā saikni ar dokumentu, vienlaikus padarot nozīmi pieejamu.
Labs piemērs ir apstrādes maksa. Vienkārši atsaukties uz to kā uz izmaksām būtu viegli, taču tas būtu pārāk neprecīzi, ja veidlapā būtu skaidri norādīts "apstrādes maksa". Skaidrāks skaidrojums varētu būt šāds: Apstrādes maksa ir nauda par jūsu pieteikuma izskatīšanu. Pēc tam to pašu terminu var konsekventi lietot visā pārējā tekstā, nemainot formulējumu.
Glosārijs var nodrošināt konsekvenci garākos tekstos. Tomēr tam nevajadzētu būt stingru vārdu pāru krājumam. Katram svarīgam terminam jāietver tā nozīme, konteksts un vēlamais, vienkāršais skaidrojums. Tas palīdz tulkotājiem atpazīt, vai vienam un tam pašam vācu valodas terminam dažādās situācijās ir nepieciešami atšķirīgi risinājumi vai arī viens, konsekvents termins nodrošina skaidrību. Publicētu tekstu piemēri padara šos lēmumus saprotamus turpmākajiem tulkojumiem.
Tulkojiet teikumus atbilstoši nozīmei, nevis formai
Burtisks tuvums bieži vien šķiet drošs, taču tas viegli noved pie nedabiskiem teikumiem. Labāk vispirms aptvert vēstījumu un pēc tam to izteikt pazīstamā formā mērķa valodā. Secība var mainīties. Svarīgi ir tas, lai cēlonis, darbība un rezultāts paliktu skaidri saistīti un netiktu pazaudēti pakārtotās teikumos.
Gari vācu salikteņi bieži jātulko ar vairākiem vārdiem. Krankenversicherungsnachweis atkarībā no valodas var kļūt par tādu formulējumu kā „Dokument von Ihrer Krankenversicherung“. Tas nav tulkojuma trūkums, bet gan saprotams risinājums. Savukārt īsu mērķvalodas terminu vajadzētu izvēlēties tikai tad, ja paredzētie lasītāji to patiešām zina.
Arī vietniekvārdi ir pelnījuši uzmanību. Teikums, piemēram, "Aizsūtīt viņu turp pēc tam" ir īss, bet bezvērtīgs bez skaidras atsauces. Tulkojumā skaidri jānorāda, kas tiek sūtīts un uz kuru vietu. Nelieli atkārtojumi ir noderīgi vienkāršā valodā, ja tie sniedz orientāciju. Tie ir problemātiski, ja tie rada tikai teksta jucekli. Skaļa lasīšana īpaši skaidri parāda, vai atsauce patiešām ir nepārprotama.
Saglabāt toni, uzrunas formu un cieņu
Vienkāršai valodai jābūt pieejamai, nevis bērnišķīgai. Šī atšķirība ir īpaši svarīga tulkošanā, jo īsiem teikumiem un vienkāršiem vārdiem dažādās kultūrās ir atšķirīga ietekme. Deminutīvi, didaktiskas formulējumi vai pārāk draudzīgs tonis var noniecināt pieaugušos lasītājus. Skaidrība un cieņa ir jāsaglabā katrā valodas versijā.
Piemērotākā uzrunas forma ir atkarīga no valodas, valsts un situācijas. Tiešs "Sie" (formāls "tu") varētu būt pilnīgi normāls oficiālajā vācu valodas saziņā, savukārt citā valodā pieklājība varētu tikt izteikta spēcīgāk, izmantojot darbības vārdu formas vai titulus. Tulkotājiem jāizvēlas ierastā cieņpilnā forma, neradot nevajadzīgu distanci. Šim lēmumam jābūt konsekventam visā viena piedāvājuma laikā.
Pat jutīgām tēmām ir nepieciešama lingvistiska spriestspēja. Termini, kas apzīmē invaliditāti, slimības, izcelsmi vai ģimenes situāciju, nedrīkst reducēt cilvēku līdz vienai vienai īpašībai. Vēlamie pašnovērtējumi dažādās valodu kopienās var atšķirties. Konsultēšanās ar mērķa kultūras ekspertu palīdz atrast cieņpilnus un viegli saprotamus terminus, nevis vienkārši pieņemt vācu valodas konvencijas bez pārbaudes. Atsauksmes no skartajām personām ir vērtīgākas nekā pieņēmumi par viņu vēlamo valodu.
Tulkot struktūru un dizainu
Skaidrību nevar panākt tikai ar teikumu struktūru. Virsraksti, rindkopas, izcelšana un informācijas secība vada lasītāju cauri tekstam. Kad tulkojums kļūst garāks, lapa, kas sākotnēji bija mierīga, pēkšņi var šķist blīva. Tāpēc valoda un dizains ir jāpārskata kopā. Tehniski piemērots teksta lauks negarantē labi lasāmu publikāciju.
Virsrakstam mērķa valodā jāpaziņo arī nākamās sadaļas saturs. Vārdu spēles vai kodolīgas vācu valodas norādes bieži vien zaudē šo funkciju. Nedaudz garāks, bet nepārprotams virsraksts var būt labāks risinājums. Svarīgākais ir tas, lai lasītāji varētu identificēt meklēto sadaļu, vispirms neizlasot vairākas rindkopas.
Attēliem un simboliem arī jāpievērš uzmanība. Pazīstama vācu ceļa zīme, veidlapa vai burta simbols ne vienmēr ir nepārprotams. Alt teksts ir jāpārfrāzē mērķa valodā un jāapraksta attēla funkcija konkrētajā kontekstā. Ja teksts ir iestrādāts grafikā, tam nevajadzētu palikt kā neredzamai oriģinālvalodas paliekai. Lasīšanas virziens un rindiņu pārtraukumi var arī mainīt attēla un skaidrojuma mijiedarbību.
Pārbaudiet saprotamību mērķgrupai
Pat pieredzējuši profesionāļi nevar pilnībā paredzēt, kā teksts tiks lasīts. Testēšana ar cilvēkiem no paredzētās mērķgrupas atklāj, kuri vārdi ir pazīstami, kur trūkst saistību un vai sižets ir saprasts. Šeit nav runa par personīgajām vēlmēm, bet gan par konkrētiem novērojumiem lasīšanas un informācijas pielietošanas laikā.
Labā eksāmenā tiek uzdoti atvērta tipa jautājumi. Kas jums jādara tagad? Līdz kuram laikam jums jārīkojas? Kur var saņemt palīdzību? Ja atbildi var iegūt tikai minot, sadaļa ir jāpārskata. Jautājums "Vai viss ir skaidrs?" bieži vien sniedz maz informācijas, jo daudzi cilvēki piekrīt, pat ja nav pilnībā izpratuši atsevišķus terminus vai saiknes.
Daudzvalodu tekstu pārskatīšanu jāveic personām, kuras brīvi pārvalda mērķa valodu un ir iepazinušās ar mērķauditorijas ikdienas dzīvi. Atpakaļtulkojums vācu valodā var atklāt nozīmes izmaiņas, taču tas neaizstāj šo pārskatīšanu. Tas parāda, kas tiek lingvistiski atspoguļots atpakaļ, nevis to, vai publicētā versija ir saprotama, cieņpilna un orientēta uz rīcību ikdienas dzīvē. Vairākas īsas testēšanas kārtas bieži vien ir informatīvākas nekā galīgā, visaptverošā pārskatīšana.
Uzticami uzturēt kvalitāti izmaiņu laikā
Izmaiņas daudzvalodu saturā. Tiek atjaunināts darba laiks, kontaktpersonas, termiņi un juridiskie paziņojumi. Ja tiek atjaunināts tikai vācu valodas teksts, rodas pretrunīga informācija. Tāpēc katrai valodas versijai ir nepieciešams skaidrs statuss un saite uz atbilstošo oriģinālo versiju. Tas ļauj noteikt, kuri tulkojumi ir jāpārskata pēc izmaiņām.
Ne katras izmaiņas prasa pilnīgu pārtulkošanu. Jaunu tālruņa numuru var aizstāt selektīvi, savukārt prasības nosacījuma izmaiņas var ietekmēt visu kontekstu. Tikai atsevišķu vārdu aizstāšana var viegli novest pie gramatisko seku vai esošo atsauču nepamanīšanas. Tāpēc atbildīgajai personai ir jānovērtē, cik lielā mērā būtiskās izmaiņas ietekmē tekstu.
Automātiskā tulkošana var būt noderīga sākotnējai izpratnei vai atkārtotu frāžu tulkošanai. Tomēr tai nevajadzētu aizstāt profesionālu tulkošanu vai cilvēka veiktu pārskatīšanu vienkāršā valodā. Sistēmas bieži vien neatpazīst, kuri termini ir pazīstami mērķauditorijai, kuri oficiālie nosaukumi ir jāpaskaidro vai kad šķietami neliela novirze maina darbības gaitu. Turklāt konfidenciālu personas informāciju nedrīkst netīšām pārsūtīt uz ārējiem rīkiem.
Labi tulkojumi ļauj rīkoties patstāvīgi
Veiksmīgs tulkojums vienkāršā valodā nav ne burtiska kopija, ne brīvs kopsavilkums. Tas saglabā būtisko informāciju un atrod tai saprotamu formu mērķa valodā. Lasītājiem ir ne tikai jāatpazīst atsevišķi teikumi, bet arī jāsaprot konteksts un jāzina, ko informācija viņiem nozīmē.
Tas prasa lingvistisku kompetenci, vienkāršās valodas zināšanas un godīgu konkrētā lietošanas konteksta novērtējumu. Terminoloģijai, uzrunas formai, struktūrai un dizainam jābūt konsekventiem. Testēšana ar mērķgrupu atklāj, vai šie lēmumi ir efektīvi. Tādā veidā kvalitāte netiek tikai apgalvota, bet gan pārbaudīta, faktiski lietojot tekstu.
Praktiskā vērtība kļūst acīmredzama, ja cilvēki var rīkoties bez papildu paskaidrojumiem: gatavoties tikšanās reizei, aizpildīt veidlapu vai ievērot termiņu. Ja katra valodas versija nodrošina šo piekļuvi, tulkojums pilda savu mērķi. Tas pārveido esošo informāciju saprotamā piedāvājumā jaunai valodas kopienai. Šis ir standarts, pēc kura jāmēro gan valodas skaistums, gan formālā precizitāte.